Atbilstoša uztura izvēle onkoloģiskas slimības gadījumā ir ļoti nozīmīga, jo tā palīdz sagatavoties ārstēšanai, panest terapiju un saglabāt pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti. Uzturs ir neatņemama ārstēšanas procesa sastāvdaļa, jo organismam šajā laikā nepieciešams būt pietiekami spēcīgam, lai izturētu slimības un terapijas radīto slodzi. 4,6
Nepietiekams uzturs jeb malnutrīcija tiek definēts kā uzturvielu uzņemšanas vai izmantošanas traucējums, kas izraisa ķermeņa masas, muskuļu masas un fizisko funkciju samazināšanos, kā arī var pasliktināt slimības gaitu un ārstēšanas rezultātus. 1 Šis stāvoklis ir īpaši nozīmīgs gados vecākiem pacientiem, kuri biežāk saskaras ar samazinātu apetīti, hroniskām slimībām un funkcionāliem ierobežojumiem, kas palielina nepietiekama uztura risku arī onkoloģiskas slimības gadījumā. 2
Onkoloģisku slimību gadījumā ķermeņa masas zudums ir izplatīta problēma. Slimības gaitā no 30 % līdz 80 % pacientu var zaudēt ķermeņa masu atkarībā no audzēja lokalizācijas. Svara zudums var būt saistīts gan ar paša audzēja izraisītām vielmaiņas izmaiņām, gan ar ārstēšanu. Audzējs var veicināt apetītes samazināšanos un muskuļu masas zudumu, savukārt ķīmijterapija, staru terapija un citas ārstēšanas metodes var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, mutes dobuma bojājumus, garšas izmaiņas un izteiktu nogurumu, kas samazina uztura uzņemšanu. 4
Neskatoties uz to, ka ķermeņa masas samazināšanās onkoloģijas pacientiem ir bieži sastopama, to nevajadzētu uzskatīt par pozitīvu parādību. Ārstēšanās laikā svara zudums visbiežāk notiek uz muskuļu nevis taukaudu rēķina. Muskuļu masas zudums mazina fizisko spēku, pasliktina imūnsistēmas darbību, pagarina atlabšanu un var ierobežot organisma spēju panest ārstēšanu. 4,5
Enerģijas un olbaltumvielu nozīme
Onkoloģijas pacientiem ir paaugstinātas enerģijas un olbaltumvielu vajadzības. Vadlīnijas rekomendē uzņemt aptuveni 25 – 30 kcal uz kilogramu ķermeņa masas dienā, savukārt olbaltumvielu daudzumam jābūt vismaz 1,2 – 1,5 g uz kilogramu ķermeņa masas dienā. 3,4 Olbaltumvielas ir būtiskas muskuļu masas saglabāšanai, brūču dzīšanai, imūnsistēmas darbībai un organisma atjaunošanās procesiem.
Ja ar ikdienas uzturu netiek uzņemts pietiekams olbaltumvielu daudzums, organisms izmanto savas muskuļu rezerves, kas izraisa vājumu, nogurumu un pasliktina vispārējo pašsajūtu. 4
Ikdienas uztura bagātināšana
Ja nav iespējams palielināt apēstā ēdiena daudzumu, ieteicams bagātināt jau esošo uzturu. Praktiski tas nozīmē pievienot ēdieniem produktus ar augstu enerģijas un olbaltumvielu blīvumu, piemēram, sieru, olas, gaļu, zivis, pākšaugus, riekstus, sviestu un augu eļļas. Ieteicams ēst biežāk, mazākās porcijās, un pielāgot ēdiena konsistenci individuālajām vajadzībām.
Svara zuduma un nepietiekama uztura risks
Neplānots svara zudums un samazināta uztura uzņemšana ir nozīmīgi signāli, kas var liecināt par nepietiekamu uzturu. Šādos gadījumos ieteicams izmantot Svara zuduma un nepietiekama uztura brīdinājuma rīks – Nutricia, kas palīdz savlaicīgi pievērst uzmanību uztura problēmām.
Svara zuduma un nepietiekama uztura brīdinājuma rīks
Šis rīks nav paredzēts pašdiagnostikai, bet gan kā palīglīdzeklis sarunai ar veselības aprūpes speciālistu. 1,4
Medicīniskais papilduzturs
Ja ar parasto uzturu nav iespējams uzņemt pietiekamu enerģijas un olbaltumvielu daudzumu, ieteicams lietot medicīnisko papilduzturu. Tā ir īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika, kas paredzēta pacientiem ar slimības izraisītu nepietiekamu uzturu vai paaugstinātām uztura vajadzībām. 4,6
Medicīniskais papilduzturs nodrošina augstu enerģijas, olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu daudzumu mazā tilpumā. Savlaicīga un regulāra medicīniskā papilduztura lietošana palīdz stabilizēt ķermeņa svaru, saglabāt muskuļu spēku un atbalstīt ārstēšanas procesu. 4,6
Valsts apmaksāts uztura atbalsts Latvijā
Latvijā noteiktos gadījumos medicīniskais papilduzturs ir valsts kompensēts. Lai to saņemtu, ģimenes ārstam vai ārstējošajam ārstam jānoformē elektronisks nosūtījums uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetu, kur uztura speciālists izvērtē pacienta vajadzības un nozīmē piemērotu uztura terapiju.
