Lietas, kas traucē ēst un dzert pietiekami un pareizi

“Man nav apetītes, ēst negribas”

Kad nesokas labi:

  • Mēģiniet dienas laikā apēst 5–6 nelielas porcijas vai uzkodas, nevis 3 lielas; ēdiet to, ko gribas un kur gribas.
  • Uzturvielām bagāti dzērieni un smūtiji uz piena, jogurta vai saldējuma bāzes varētu sagādāt mazāk grūtību nekā pilna ēdienreize.
  • Ja dzērieni pārāk ātri rada sāta sajūtu, mēģiniet dzert tos pēc ēdienreizes vai uzkodas.
  • Mierīgi sakošļājiet katru kumosu, pirms to norijat, vai arī ēdiet viegli sakošļājamus produktus. Ēdienreizes laikā un uzreiz pēc tās ķermeņa augšdaļu ieteicams turēt vertikāli.
  • Mēģiniet ēst klusā, relaksējošā gaisotnē, taču ja tas nelīdz, iespējams, ka labāk būs ēšanas laikā papļāpāt ar ģimeni vai paskatīties televizoru. Bet, iespējams, vieglāk būs paēst kopā ar kādu draugu vai ģimenes locekli.
  • Izteikta ēdiena garša varētu stimulēt jūsu apetīti – pamēģiniet kaut ko asu, saldu vai pat rūgtu.
  • Domājiet pozitīvas domas un mēģiniet nesarežģīt sev dzīvi ar smagām domām, ja nav izdevies apēst visu ieplānoto.
  • Fiziskās aktivitātes varētu veicināt apetīti, – dodieties nelielā pastaigā.
  • Dažreiz ir grūti atcerēties, cik ilgi jau pastāv konkrētā problēma. Izstrādājiet plānu, piemēram: “Ja pēc divām dienām šī problēma nebūs atrisinājusies, došos pie ārsta.”, kas radīs Jums izteiktāku situācijas kontroles sajūtu. Atzīmējiet savu pašsajūtu dienasgrāmatā.

Labajā dienā:

  • Piefiksējiet brīžus, kuros apetīte un pašsajūta saistībā ar ēdienu ir bijušas labas. Mēs bieži vien fokusējamies uz lietām, kuras nesokas labi. Taču šāda fokusēšanās labajās dienās var palīdzēt Jums radīt pozitīvu attieksmi pret ēdienu un ēšanu.
  • Atvēliet pietiekamu laiku ēdiena baudīšanai.
  • Ja vēlaties, pamainiet kaut ko; tas padarīs Jūsu uzturu daudzveidīgāku, neļaujot ēdienreizēm kļūt vienmuļām.
  • Papildiniet savu iecienītāko uzkodu krājumus, lai tās būtu pa rokai dienās, kad apetīte būs slikta. Jums nav jājūtas vainīgam par vēlmi apēst kaut ko, ko principā uzskatāt par neveselīgu, piemēram, šokolādi vai saldējumu, jo tie var būt noderīgs enerģijas avots.
  • Izstrādājiet plānu dienām, par kurām skaidri zināt, ka tajās apetīte būs slikta, piemēram, terapijas laikā vai pēc tās.

“Man nav spēka, ir pārāk nogurdinoši gatavot ēdienu”

Kad nesokas labi:

  • Palūdziet draugus vai ģimeni iepirkties un pagatavot Jums ēdienu – viņi ar prieku palīdzēs.
  • Ir pilnīgi normāli ēst konservētus vai lietošanai uzturā gatavus ēdienus. Pamēģiniet krēmzupas, ceptas pupiņas, pudiņus un pīrāgus.
  • Cukuru saturoši produkti ātri palielina enerģijas daudzumu organismā, taču tas nesaglabājas ilgi. Pilngraudu produkti šajā ziņā ir labāki, jo piegādā organismam enerģiju pakāpeniski. Pamēģiniet maizi no neizsijātiem miltiem, pilngraudu makaronus vai citus produktus, brūnos rīsus
  • Ātri pagatavot var arī sviestmaizes. To pagatavošanai izmantojiet olbaltumvielām bagātus produktus, piemēram, olas, sieru, zivis vai gaļu, bet uzturvielu daudzuma un kaloriju skaita palielināšanai pievienojiet uz eļļas bāzes pagatavotu pastēti.
  • Ātri pagatavojiet uzkodu, uzliekot uz maizītes, tostermaizes vai plāceņa riekstu sviestu, olas, pupiņas vai sieru.
  • Ir pieejami arī lietošanai uzturā gatavi, uzturvielām bagāti dzērieni (jautājiet savam ārstam vai uztura speciālistam)
  • Brīžos, kad Jums ir vairāk enerģijas, ielieciet ēdienu gatavoties lēnvāres katlā, – šo ēdienu varēs apēst vēlāk, kad būsiet noguris un Jums nebūs spēka gatavot ēdienu. Lēnvāres katlā lielā daudzumā, mērcē gatavotus ēdienus var ielikt saldētavā un apēst citu dienu.

Labajā dienā:

  • Pagatavojiet nedaudz lielāku Jūsu iecienītā ēdiena porciju un ielieciet to saldētavā citām dienām.
  • Izpētiet veikalā pieejamo produktu klāstu, izstrādājiet sarakstu ar vienkārši un ātri pagatavojamiem ēdieniem un uzkodām, kuras turēt pa rokai ne pārāk labās dienās.
  • Ja Jums ir labs noskaņojums, dodieties uz veikalu vienkārši tādēļ, lai ieelpotu svaigu gaisu un izkustētos. Iepirkšanās maltīšu pagatavošanai varētu būt viens no Jūsu mērķiem, kas palīdzētu saglabāt saikni ar ārpasauli.

“Nekas īsti negaršo”

Kad nesokas labi:

  • Vēzis un tā terapija var ietekmēt pacienta garšas sajūtu. Bieži vien šai ietekmei ir pagaidu raksturs, taču tā ir ļoti izteikta. Ēdiens var atstāt metāla, pārāk saldu vai sāļu pēcgaršu vai negaršot vispār ne pēc kā (būt pliekans).
  • Ja ēdiens atstāj metāla pēcgaršu, mēģiniet izmantot tikai koka un plastmasas traukus, virtuves un galda piederumus, izvairoties no ēdiena skārda kārbās.
  • Lai izceltu ēdiena garšu, pievienojiet tam garšaugus un garšvielas, selerijas, sīpolus, ingveru vai ķiplokus.
  • Noderēt varētu arī stipras mērces, piemēram, sinepes, etiķis, citrona sula vai salātu mērces. Pamēģiniet pirms pagatavošanas iemarinēt produktus citrona vai laima sulā un olīveļļā un pasniegt ar salsas, saldo vai skābo mērci.
  • Iespējams, ka vieglāk būs ieēst neuzsildītu ēdienu, bet varbūt ir vērts eksperimentēt ar tekstūrām, garnēt ēdienu ar kraukšķīgiem riekstiem vai sēklām vai apēst kādu krekeri.
  • Ja mutē ir čūlas, labāk neēst pikantus produktus, čili piparus un ļoti cietu ēdienu.
  • Lietojiet daudz šķidruma un sekojiet tam, lai mutes dobums būtu tīrs, jo sausa mute var ietekmēt garšas sajūtu.
  • Laiku pa laikam pagaršojiet produktus atkārtoti, jo garšas sajūta var mainīties, vai arī nobaudiet, kādus iepriekš Jums nepatikušus produktus.

Labajā dienā:

  • Pavērojiet, kas konkrētajā dienā ir garšojis labi, un laika gaitā izveidojiet sev noderīgu sarakstu, kurš atvieglos Jums ēdienreižu plānošanas procesu.
  • Labajās dienās, kad Jums ir vairāk spēka, eksperimentējiet ar dažādām garšām, iespējams, atklāsiet kaut ko jaunu, un tas palīdzēs dienās, kurās ēšana sagādā lielākas grūtības.

“Man ir slikta dūša, man kļūst nelabi pat no ēdiena smaržas”

Kad nesokas labi:

  • Sliktu dūšu var izraisīt vēzis, tā terapija vai pretsāpju līdzekļi. Nevilcinoties konsultējieties ar savu veselības aprūpes speciālistu. Iespējams, speciālists pārskatīs Jums nozīmēto medikamentozo terapiju, izrakstīs medikamentus pret sliktu dūšu vai tās kontrolēšanai ieteiks optimālu šo medikamentu lietošanas laiku.
  • Ja nevarat ieēst, pamēģiniet kādu uzturvielām bagātu dzērienu un pamēģiniet ēst citā laikā.
  • Lai mazinātu ēdiena smaržas klātbūtni, pamēģiniet lietošanai uzturā gatavus ēdienus, palūdziet kādu pagatavot ēdienu, kamēr esat citā istabā, vai atveriet logus, ļaujot ieplūst svaigam gaisam
  • Ģimene un draugi bieži vien satraucas, redzot, kādas grūtības ēšana sagādā viņu tuvajam. Iespējams, Jums šķitīs, ka viņi pārcenšas, mēģinot iedrošināt Jūs ēst un dzert. Viņiem noteikti ir labi nodomi, taču Jums var šķist, ka izjūtat papildu spiedienu. Paskaidrojiet viņiem, ka labākais veids, kā viņi Jums šodien var palīdzēt, ir pagatavot nelielas porcijas vai kaut ko tādu, ko var apēst citudien.

Labajā dienā:

  • Izstrādājiet sarakstu ar ēdieniem un dzērieniem, kurus – pat jūtoties slikti – Jums apēst ir vieglāk, un iedodiet sarakstu draugiem un ģimenes locekļiem, kuri vēlas Jums palīdzēt. Jūsu vēlmes dažādās dienās var atšķirties, tādēļ viņi varētu Jums palīdzēt nopirkt vai pagatavot vienkārši uzglabājamus (piemēram, saldētavā) ēdienus.
  • Ja Jums sokas labi, pastāstiet par to citiem, pastāstiet, ka draugu vai ģimenes locekļu pagatavotais ēdiens Jums patiešām ļoti garšoja. Pat ja runa ir par ēdienu, kuru viņi atnesa pirms dažām dienām un ielika saldētavā! Uzrakstiet vai piezvaniet, viņi priecāsies, ka Jums garšoja.

“Man ir aizcietējumi, es nepārtraukti jūtu pilnuma sajūtu vēderā, tādēļ ēdiens mani atgrūž”

Kad nesokas labi:

  • Aizcietējumi (apgrūtināta, nepilnīga, neregulāra vēdera izeja) var radīt diskomfortu, liekot cilvēkam just pilnuma sajūtu vēderā un nelabumu. To var izraisīt gan atsevišķi vēža terapijas veidi, gan arī atsevišķi medikamenti. Nevilcinoties konsultējieties ar savu veselības aprūpes speciālistu.
  • Aizcietējumus var izraisīt arī nepietiekams šķiedrvielu daudzums uzturā, tādēļ, ja vien Jums nav īpaši noteikts izvairīties no šķiedrvielu lietošanas vai samazināt to daudzumu, centieties iekļaut savā uzturā augļus, dārzeņus, pilngraudu produktus, maizi, makaronus vai brūnos rīsus. Arī rieksti, pupiņas un sēklas ir labs šķiedrvielu avots (skatīt zemāk redzamo piezīmi#).
  • Uzņemot pārāk maz šķidruma, situācija ar aizcietējumiem var pasliktināties, jo īpaši tad, ja uzturā esat sācis lietot vairāk šķiedrvielu. Centieties dienā uzņemt aptuveni 2 litrus šķidruma, taču, ja tas ir grūti, konsultējieties ar savu ārstu vai uztura speciālistu. Atcerieties, ka viss uzņemtais šķidrums – tēja, kafija, biezsula, piens un uzturvielām bagāti dzērieni – ir jāskaita kopā.
  • Arī fiziskās aktivitātes var veicināt regulāru vēdera izeju, – varbūt dodieties nelielā pastaigā.

#Ja Jums ir zarnu vēzis vai audzējs, kura dēļ ir radies zarnu nosprostojums, šis padoms varētu nederēt; par savu individuālo gadījumu konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu

Labajā dienā:

  • Maksimāli izmantojiet savu labo pašsajūtu un iekļaujiet savā šīsdienas ēdienkartē augļus, dārzeņus un pilngraudu produktus.
  • Lai nodrošinātu mīkstāku un vieglāku vēdera izeju, uzņemiet daudz šķidruma.
  • Piefiksējiet to, kas uzlaboja Jūsu pašsajūtu, – vai tam par iemeslu bija parakstītā medikamentu vai vēdera izeju veicinoša līdzekļa devas korekcija, bet varbūt Jūs vienkārši apēdāt kaut ko citu? Saglabājiet šīs piezīmes, tās noderēs grūtākos laikos.