Malnutrīcija senioriem – klīniski nozīmīga un bieži nepietiekami atpazīta
Nepietiekams uzturs jeb malnutrīcija senioru populācijā ir izplatīta un klīniski nozīmīga problēma, kas būtiski ietekmē ārstēšanas rezultātus, funkcionālo atlabšanu un dzīves kvalitāti. Jau 5 % nemērķtiecīgs svara zudums var liecināt par uzturvielu nepietiekamības risku senioriem. 1
Malnutrīcija senioru vecumā ir multifaktoriāla – to veicina samazināta apetīte, sensorās izmaiņas, hroniskas slimības, iekaisuma procesi, medikamentu ietekme, zobu vai rīšanas traucējumi, kā arī sociālie faktori, kas ierobežo uztura uzņemšanu. 2
Svarīgi, ka malnutrīcija senioriem var būt klātesoša arī tad, ja ķermeņa masa vai ķermeņa masas indekss šķiet normāls, jo muskuļu masas zudumu var maskēt taukaudu īpatsvara pieaugums. Klīniski tas izpaužas ar muskuļu vājumu, samazinātām funkcionālajām spējām, nestabilitāti un paaugstinātu kritienu risku, kā arī lēnāku atlabšanu pēc akūtām slimībām. 2
Skrīnings kā pirmais solis: MUST nozīme klīniskajā praksē
Ņemot vērā malnutrīcijas biežo nepamanīšanu ikdienas praksē, starptautiskajās vadlīnijās uzsvērta nepieciešamība veikt rutīnas nepietiekama uztura riska skrīningu visiem senioriem, neatkarīgi no aprūpes līmeņa. 3
Viens no plaši izmantotajiem un validētajiem skrīninga rīkiem ir Malnutrīcijas universālais skrīninga rīks jeb MUST. (angl. Malnutrition Universal Screening Tool, MUST).
Tas balstās uz trim kritērijiem:
- ķermeņa masas indeksu,
- nevēlamu svara zudumu pēdējo 3–6 mēnešu laikā,
- akūtas slimības ietekmi uz uztura uzņemšanu.
MUST ļauj strukturēti identificēt pacientus ar zemu, vidēju vai augstu malnutrīcijas risku un kalpo kā praktisks pamats turpmākiem klīniskiem lēmumiem, tostarp par uztura terapijas intensitāti. 3, 4
Medicīniskais papilduzturs – uztura terapijas sastāvdaļa
Medicīniskais papilduzturs ir īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika pacientiem ar nepietiekamu uzturu vai paaugstinātām uztura vajadzībām slimību, atlabšanas laikā vai funkcionālu traucējumu gadījumā. Tas nodrošina koncentrētu enerģijas, olbaltumvielu un pamatuzturvielu, vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu situācijās, kad ikdienas uzturs nespēj nodrošināt nepieciešamo uzturvielu apjomu. 3
Eiropas Klīniskās barošanas un metabolisma biedrība, ESPEN (angl. European Society for Clinical Nutrtion and Metabolism, ESPEN) praktiskajās vadlīnijās medicīniskais papilduzturs tiek rekomendēts senioriem ar malnutrīciju vai tās risku gadījumos, kad ar uztura konsultācijāms un uztura bagātināšanu vien nevar sasniegt enerģijas un olbaltumvielu uzņemšanas mērķus. 3
Medicīniskais papilduzturs tiek izmantots gadījumos, kad ar ikdienas uzturu nav iespējams nodrošināt pacienta individuālajām vajadzībām atbilstošu enerģijas un olbaltumvielu uzņemšanu. Klīniskajā praksē tas bieži saistīts ar samazinātu apetīti, agrīnu sāta sajūtu, nogurumu ēšanas laikā vai funkcionāliem ierobežojumiem, kas raksturīgi gados vecākiem pacientiem. Pat optimāli pielāgota ēdienkarte šādos gadījumos nespēj kompensēt uzturvielu deficītu pietiekamā apjomā.
Medicīniskais papilduzturs atšķiras no parastiem pārtikas produktiem ar augstu uzturvielu blīvumu nelielā tilpumā un precīzi sabalansētu sastāvu. Klīniski pierādīts, ka savlaicīga medicīniskā papilduztura iekļaušana uztura terapijā var palīdzēt stabilizēt uztures stāvokli un mazināt malnutrīcijas progresēšanu senioriem. 3, 5
Klīniskie pierādījumi par medicīniskā papilduztura efektivitāti
Medicīniskais papilduzturs palīdz palielināt kopējo enerģijas un olbaltumvielu uzņemšanu senioriem ar malnutrīciju vai tās risku, kā arī stabilizēt vai uzlabot ķermeņa svara un uztures stāvokļa rādītājus. 5, 7
Papildus antropometriskajiem rādītājiem, daļa pētījumu norāda uz pozitīvu ietekmi uz funkcionālajiem iznākumiem, tostarp muskuļu spēku, gaitas ātrumu un vispārējo fizisko kapacitāti, īpaši gadījumos, kad medicīniskais papilduzturs tiek lietots regulāri un pietiekamā apjomā. 5, 6
Svarīgs praktisks aspekts ir līdzestība. Klīniskie ieguvumi ir izteiktāki pacientiem ar augstu līdzestību, kas savukārt ir cieši saistīta ar produkta garšu, tilpumu, lietošanas biežumu un individuālu pielāgošanu pacienta ikdienas režīmam. 6
Medicīniskais papilduzturs pēc skrīninga: integrācija aprūpes plānā
Pacientiem ar vidēju vai augstu malnutrīcijas risku atbilstoši MUST medicīniskais papilduzturs būtu jāapsver kā daļa no strukturētas un individualizētas uztura terapijas.
Klīniskajā praksē tas var tikt izmantots:
- ambulatorajā aprūpē kā agrīns uztura atbalsts,
- hospitalizācijas laikā, lai mazinātu uztura deficīta progresēšanu,
- rehabilitācijas posmā funkcionālās atjaunošanās atbalstam.
Svarīga ir regulāra uztura stāvokļa pārvērtēšana, balstoties uz svara dinamiku, uzņemto uzturu un funkcionālajiem rādītājiem, lai pielāgotu terapiju un nodrošinātu ilgtermiņa ieguvumus. 2, 3, 6
Veiciet skrīningu ar digitālo MUST rīku!
Atsauces
- Cederholm T, et al. GLIM criteria for the diagnosis of malnutrition – A consensus report from the global clinical nutrition community. Clin Nutr. 2019;38:1–9.
- Dent E. et al. Malnutrition in older adults. The Lancet Healthy Longevity. 2023;4(7):e388–e403.
- Volkert D, et al. ESPEN practical guideline: Clinical nutrition and hydration in geriatrics. Clin Nutr. 2022;41:958–989.
- Todorovic V, et al. The ‘MUST’ explanatory booklet: A guide to the Malnutrition Universal Screening Tool (‘MUST’) for adults. Redditch, UK: British Association for Parenteral and Enteral Nutrition; 2003.
- Thomson KH, et al. Effectiveness of oral nutritional supplements in frail older people. The Lancet Healthy Longevity. 2022;3(10):e654–e666.
- Cawood AL, et al. Community use of oral nutritional supplements and clinical outcomes. Ageing Res Rev. 2023;88:101953.
- Asghari Hanjani N, et al. Effect of oral nutrition supplements on anthropometric and functional parameters. BMC Nutr. 2025;11:42.
