Covid-19 sekas var būt smagas — ilgstoša uzturēšanās intensīvās terapijas nodaļā, elpošanas atbalsts un dažos gadījumos mākslīgi izraisīta koma. Atveseļošanās var ilgt nedēļas vai pat mēnešus. Lasiet vairāk par pareiza uztura nozīmi atveseļošanās procesā. Stāsts no pirmavota: par Lidijas ceļu uz atveseļošanos.
Medicīniskā papilduztura nozīme Lidijas atveseļošanās pēc Covid-19 procesā
Dēls teica: “Mamm, kādā brīdī es domāju, kas ar mani notiks, ja tu nomirsi.” Šos vārdus māte nekad nevēlas dzirdēt.
Sociālā darbiniece Lidija Šāpa (Lydia Schaap) — atveseļojas pēc Covid-19 izslimošanas.
Lidijas stāsts
“Kad sākās Covid-19 uzliesmojums, es kā sociālā darbiniece uzskatīju par savu pienākumu rūpēties par cilvēkiem veco ļaužu pansionātā. Nepagāja ilgs laiks, kad es pati inficējos.
Pamodos no rīta pēc dubultmaiņas un sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Pusdienlaikā man bija augsta temperatūra, un vakarā es vairs nevarēju piecelties no gultas un paelpot. Kad vakarā satiku savu ārsti, kļuva skaidrs, ka stāvoklis kļūst arvien smagāks. Viņa bija nobažījusies, kad teica, ka nezina, ko ar mani darīt. Man bija jādodas uz slimnīcu, intensīvās terapijas nodaļu, ja es vēlējos izdzīvot,— nebija citas izvēles.”
Atveseļošanās
“Ir pagājuši trīs mēneši kopš es biju slimnīcā. Ļoti pakāpeniski veicu visu nepieciešamo, lai atveseļotos pēc deviņu dienu ilgas komas. Kad pamodos no komas, es gandrīz nevarēju pakustēties. Muskuļu masa burtiski sabrūk. Ārsts man izrakstīja olbaltumvielām bagātu medicīnisko papilduzturu. Ja esat gulošs pacients, tas ir ļoti svarīgi, lai veicinātu drīzāku atveseļošanos.
Medicīniskais papilduzturs ir īpaši izstrādāti produkti, lai apmierinātu to pacientu uztura vajadzības, kuri nespēj uzņemt uzturu pietiekamā daudzumā vai apmierināt savas uztura vajadzības slimības vai tās ārstēšanas dēļ. Medicīniskais papilduzturs var pozitīvi ietekmēt klīniskos rezultātus un pacientu dzīves kvalitāti dažādu slimību gadījumā. Medicīniskais uzturs vienmēr jālieto mediķu uzraudzībā.
Kad pārbraucu mājās, es retāk lietoju medicīnisko uzturu, rezultātā jutos sliktāk. Ievēroju, ka atgriešanās pie medicīniskā papilduztura lietošanas trīs reizes dienā, kā es to darīju slimnīcā, palīdz — tā ir mana atveseļošanās procesa nepieciešamība.
Spēks pamazām atgriežas, jūtu, ka labāk spēju tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem. Manuprāt, medicīniskā papilduztura nozīme netiek pietiekami novērtēta, un tam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību.
Es lepojos ar pirmajiem soļiem, ko esmu spērusi ceļā uz atveseļošanos, un ar nepacietību gaidu atgriešanos darbā. Nākotne mums nav zināma, tomēr zinu, ka es maksimāli lietderīgi izmantošu katru dienu, kas man dota.”
