Medicīniskais papilduzturs var pozitīvi ietekmēt pacientu ārstēšanas rezultātus un dzīves kvalitāti. Tomēr medicīniskais papilduzturs ne vienmēr ir atzīta un neatņemama pacientu aprūpes un atveseļošanās sastāvdaļa — pašlaik tikai 1/3 daļa pacientu saņem nepieciešamo uztura atbalstu[1].
Uztura atbalstam, jo īpaši pēc izrakstīšanas no slimnīcas, bieži netiek veltīta pietiekama uzmanība. Jāatzīst, ka jaunas slimības, piemēram, Covid-19 gadījumā, ir maz praktisku klīnisku ieteikumu uztura aprūpei atveseļošanās laikā.
Cilvēkiem, kuri smagi saslimst ar Covid-19, bieži nepieciešama intensīva aprūpe līdz pat 2 nedēļām, kas ir daudz ilgāk nekā pacientu vidējais uzturēšanās laiks intensīvās terapijas nodaļā (ITN)[2]. Ja pacienti atrodas intensīvajā terapijā, ilgstoši saņem plaušu ventilāciju un sedāciju, viņiem var rasties būtisks muskuļu masas zudums – līdz 1 kilogramam muskuļu masas dienā[3]. Muskuļu masas zudums ir izplatītākā jebkuras smagas slimības komplikācija, ar to saskaras līdz pat 50 % pacientu[4]. Kad pacienti beidzot tiek izrakstīti no ITN, viņu organisms ir ļoti novājināts.
Izrakstīšana no intensīvās terapijas nodaļas faktiski ir tikai Covid-19 pacienta atveseļošanās sākums. Ņemot vērā datus par citām pacientu grupām intensīvās terapijas nodaļās, kurām nepieciešama intubācija, zināms, ka perorālā uztura uzņemšana var būt traucēta, tādējādi pēc ekstubācijas tā var būt nepietiekama. Rezultātā cilvēki atveseļošanās laikā var nespēt ēdienu uzņemt pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu savas uztura vajadzības, tas veicina turpmāku muskuļu masas zudumu. Uztura aprūpes īstenošana atveseļošanās programmā tiek uzskatīta par būtisku un efektīvu klīnisko stratēģiju, lai pozitīvi ietekmētu funkcionālos rezultātus un dzīves kvalitāti[5]. Medicīniskais papilduzturs līdztekus fiziskajiem vingrinājumiem var pozitīvi ietekmēt atveseļošanās laiku, kā arī cilvēku spēju atsākt ikdienas dzīves aktivitātes, piemēram, gatavot ēdienu, iepirkties un atkal doties pastaigās. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Covid-19 pacientu atveseļošanās neatņemama sastāvdaļa būtu atveseļošanās programmas, kas ietver uztura skrīningu un medicīnisko papilduzturu.
Kas ir medicīniskais papilduzturs?
Medicīniskais papilduzturs ir produkti, kas ir īpaši izstrādāti, lai apmierinātu to pacientu uztura vajadzības, kuri savas uztura vajadzības nespēj apmierināt slimības vai ārstēšanas dēļ. Visbiežāk tas ir pieejams tikai ar veselības aprūpes speciālista rekomendāciju un uzturu nepieciešams lietot ārsta uzraudzībā.
Medicīniskā papilduztura produktu lietošanu pamato klīniski pierādījumi, kas parāda to drošību un efektivitāti pacientiem. Ir pierādīts, ka medicīniskais papilduzturs uzlabo klīniskos rezultātus, pozitīvi ietekmējot pacientu dzīves kvalitāti un vienlaikus palīdzot samazināt veselības aprūpes izmaksas.
Kam ir paredzēts medicīniskais papilduzturs?
Medicīniskais papilduzturs ir paredzēts pacientiem, kuru vajadzības pēc uztura slimības vai veselības stāvokļa dēļ nevar nodrošināt ar parasto pārtiku. Medicīnisko papilduzturu var uzņemt iekšķīgi (dzērienu veidā) vai saņemt enterālo uzturu caur zondi (nazogastrālā zonde vai gastrostomija, jejunostomija). To izraksta, ja, piemēram:
- pacients neuzņem pilnvērtīgu uztura daudzumu slimības vai veselības stāvokļa dēļ (piemēram, onkoloģijas, insulta, gūžas kaula lūzuma, Covid-19 gadījumā);
- ja pacients funkcionālo traucējumu vai slimības dēļ nevar patstāvīgi ēst vai norīt ēdienu;
- pacients nespēj metabolizēt uzturvielu iedzimtu vielmaiņas traucējumu dēļ vai nepanes uzturvielu alerģiskas slimības dēļ.
[1] Ljungqvist O, Man Fd. Under nutrition: a major health problem in Europe. Nutr Hosp. 2009;24(3):369-370.
[2] Stam HK, Stucki G, Bickenbach J, et al. COVID-19 and post intensive care syndrome: a call for action. J. Rehabil Med. 2020;52(4).
[3] Puthucheary ZA, Rawal J, McPhail M, et al. Acute skeletal muscle wasting in critical illness. JAMA. 2013; 310:1591-1600.
[4] Puthucheary ZA. An update on muscle wasting in ICU. SIGNA VITAE. 2017;13(3): 30-31.
[5] Zanten van ARH, Waele de E, Wischmeyer PE. Nutrition therapy and critical illness: practical guidance for the ICU, post-ICU, and long-term convalescence phases. Critical Care. 2019; 23:368.
