Informācija tikai veselības aprūpes speciālistiem. Mātes piens ir vislabākais uzturs mazulim.
UZTURAM IR NOTEICOŠĀ NOZĪME
Zīdaiņu kolikas ir viens no visbiežākajiem funkcionālajiem kuņģa un zarnu trakta traucējumiem (FKZTT), kas agrā bērnībā ietekmē 20 % zīdaiņu.[1]
- Ar to saistīta atkārtota un ilgstoša neremdināma raudāšana, kas zīdaiņiem var izraisīt sāpes.[2, 3]
- Zīdaiņu kolikas bieži rada stresu ģimenē, tas samazina bērnu un vecāku attiecību kvalitāti un ir biežākais iemesls, kāpēc vecāki meklē veselības aprūpes speciālistu palīdzību.[2, 4]
Vecāki, kuru bērni cieš no FKZTT, protams, ir ieinteresēti rast ātru risinājumu, kas nodrošinātu strauju simptomu atvieglošanu.
- Zīdaiņi, kuriem ir kuņģa un zarnu trakta problēmas, piemēram, zīdaiņu kolikas un/vai defekācijas problēmas, bieži tiek pakļauti daudziem nevajadzīgiem izmeklējumiem un medicīniskām procedūrām, kas šo problēmu gadījumā nesniedz nozīmīgus uzlabojumus[5]
- Vecāku izglītošana, nomierināšana un padomi par uzturu var palīdzēt mazināt FKZTT un novērst saistītos simptomus.[6]
Lielākoties zīdaiņiem kolikas ar laiku pāriet. Tomēr, ņemot vērā to negatīvo ietekmi uz bērnu un ģimeni, ir svarīgi kolikas novērst.[3]
Zīdaiņu koliku cēloņi
Precīzs koliku cēlonis nav pilnībā izprasts.[3] Ir izteikti minējumi, ka zīdaiņu kolikām ir vairāki cēloņi, piemēram, ar kuņģa un zarnu traktu saistīti cēloņi vai psiholoģiski faktori.[2, 3, 7]
Iespējamie kuņģa un zarnu trakta faktori, kas veicina zīdaiņu koliku patofizioloģiju, ietver[3, 8]:
- novirzes zarnu mikrobiotā;
- zarnu peristaltikas traucējumus;
- govs piena alerģiju;
- pārmērīgu gāzu veidošanos zarnās;
- laktozes nepanesību.
Koliku un aizcietējumu gadījumā būtu jākoncentrējas uz zīdīšanas turpināšanu. Speciālo piena maisījumu lietošana būtu jāizvērtē zīdaiņiem ar FKZTT simptomiem, kuri netiek zīdīti.[6]
4 unikālu sastāvdaļu kombinācija koliku un aizcietējumu novēršanai ar uztura palīdzību
Unikāls tauku maisījums ar beta palmitātu
Liels beta palmitātu daudzums, kas ir galvenā taukskābe mātes pienā, var veicināt mīkstāku fēču veidošanos un sekmēt tauku un kalcija uzsūkšanos.[9–11]
Daļēji hidrolizētas sūkalu olbaltumvielas
Vieglākai gremošanai un samazinātam kuņģa un zarnu trakta tranzīta laikam.
Prebiotiskie oligosaharīdi — scGOS/lcFOS (9:1)
Atbalsta veselīgu zarnu mikrobiotu, palielinot labvēlīgo un samazinot kaitīgo baktēriju daudzumu.[12, 13]
Samazināts laktozes daudzums
Laktozes nepietiekamas sagremošanas gadījumā var palīdzēt samazināt gāzu uzkrāšanos un diskomfortu vēderā.[15]
Pastāv pārliecinoši iemesli, lai piena maisījumā, kas domāts ar pudelīti ēdinātiem bērniem, kuri cieš no zīdaiņu kolikām, tiktu iekļautas šīs sastāvdaļas.
Klīniskā pētījuma laikā specializēts piena maisījums ar šīm sastāvdaļām uzrādīja par 59 % mazāk koliku epizožu nedēļas laikā, pēc 14 dienām šis skaitlis sasniedza 70 %.[16]
Turpmākie pētījumi, izmantojot šo specializēto piena maisījumu, uzrādīja mīkstāku un biežāku vēdera izeju un mazāk aizcietējumu, salīdzinot ar standarta piena maisījumiem.[17–19]
Specializēts piena maisījums vai standarta piena maisījums ar simetikonu.
* Ar 14. dienu samazinājums no sākotnējā koliku epizožu skaita dienā.
Vadlīnijās tiek uzsvērts, ka uztura ieteikumi līdzās vecāku nomierināšanai ir nozīmīgākais faktors FKZTT, tostarp zīdaiņu koliku, novēršanā un var sekmēt vēlamākus rezultātus zīdaiņiem un vecākiem, kā arī samazinātas veselības aprūpes izmaksas.[5,6]
Mēs dalāmies ar dažiem praktiskiem padomiem, kas var noderēt, konsultējot zīdaiņu vecākus:
Lai Palīdzētu Zīdaiņa Vēderiņam
SVARĪGA PIEZĪME: mātes piens ir vislabākais uzturs mazulim. Īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika, ko izmanto diētas regulēšanai koliku, aizcietējumu un atviļņa gadījumā. Tā būtu jālieto tikai ārsta uzraudzībā pēc rūpīgas ēdināšanas iespēju, tostarp zīdīšanas, izvērtēšanas.
Atsauces: 1. Vandenplas Y et al. J Pediatr Gastroenterol Nutr. 2015;61(5):531-537. 2. Daelemans S et al. F1000Research. 2018;7. 3. Zeevenhooven J et al. Nat Rev Gastroenterol Hepatol. 2018;15(8):479–496. 4. Kaley F et al. Infant Ment Health J. 2011;32(5):526–541. 5. Vandenplas Y et al. Acta Paediatr Int J Paediatr. 2016;105(3):244–252. 6. Salvatore S et al. Acta Paediatr Int J Paediatr. 2018;107(9):1512–1520. 7. Sung V Aust Prescr. 2018;41(4):105–110. 8. Gupta SK Curr Opin Pediatr. 2002;14(5):588-592. 9. Havlicekova Z et al. Nutr J. 2016;15:28. 10. Carnielli VP et al. Am J Clin Nutr. 1995;61:1037–1042. 11. Kennedy K et al. Am J Clin Nutr. 1999;70:920– 927. 12. Knol J et al. J Pediatr Gastroenterol Nutr. 2005; 40(1):36–42. 13. Moro G et al. J Pediatr Gastroenterol Nutr. 2002; 34(3):291–295. 14. Billeaud C et al. Eur J Clin Nutr. 1990;44(8):577–583. 15. Kanabar D et al. J Hum Nutr Dietet. 2001;14:359–63. 16. Savino F et al. Eur J Clin Nutr. 2006;60:1304–10. 17. Savino F et al. Acta Paediatr. 2005;94:120–4. 18. Schmelzle H et al. J Pediatr Gastroenterol Nutr. 2003;36(3):343–351. 19. Bongers ME et al. Nutr J. 2007;6:8.
