Kas ir onkoloģiska slimība (ļaundabīgs audzējs)?

Onkoloģiska slimība

Onkoloģiska slimība rodas situācijā, kad kādas no šūnām, kas ir visu mūsu orgānu un audu pamatelementi, sāk uzvesties anomāli (nepareizi), nekontrolējami daloties un veidojot arvien vairāk anomālu šūnu. Tās noteiktā ķermeņa daļā var radīt veidojumu, ko sauc par audzēju.

Viena no pirmajām onkoloģiskas slimības pazīmēm var būt pamanāma brīdī, kad pacients sajūt uztūkumu vai pašu audzēju. Citi vēža simptomi ir nogurums, negaidītas sāpe. Vai arī neizskaidrojams ķermeņa masas zudums (t.i., tas nav saistīts ar jaunu uztura vai vingrošanas režīmu). Apstiprināta diagnoze var būt notikums, kas izmaina gan slimnieka, gan viņu apkārtējo cilvēku dzīvi. Iespējams, ka slimnieks piedzīvo ne tikai onkoloģijas pazīmes fizisku simptomu veidā, bet arī emocionālu stresu un dažreiz depresiju.

Kā ārstē onkoloģiskas slimības (ļaundabīgus audzējus)?

Onkoloģisku slimību ārstēšana ir atkarīga no daudziem faktoriem. Piemēram, no tā, cik liels ir audzējs, vai tas ir izplatījies citās ķermeņa daļās, un no pacienta vispārējā veselības stāvokļa. Onkoloģijas joma – ļaundabīgu audzēju izpēte. Tā piedāvā trīs galvenās audzēja ārstēšanas iespējas: ķirurģisku operāciju (izoperējot audzēju), staru terapiju un ķīmijterapiju (samazinot audzēja izmērus).

Onkologs ir ārsts, kurš ārstē ļaundabīgus audzējus un sniedz medicīnisko aprūpi personai, kurai ir diagnosticēta onkoloģiska saslimšana. Neatkarīgi no tā, kādu ārstēšanas metodi vai to kombināciju pacientam ir ieteikts izvēlēties, ir svarīgi, lai organisms pirms ārstēšanas, tās laikā un pēc tam būtu pēc iespējas spēcīgāks, kas palīdzēs izturēt un atgūties no šī visai grūtā procesa. Tomēr ķermeņa masas zudums, kas ir bieži sastopama onkoloģiskas slimības un tās ārstēšanas izraisīta blakusparādība, var novājināt organismu(1).

Kādi onkoloģisku slimību (ļaundabīgu audzēju) veidi rada vislielāko ķermeņa masas zudumu?

Onkoloģiska slimība var attīstīties gandrīz visās ķermeņa daļās, un tas var būtiski fiziski novājināt cilvēka organismu. Bet daži onkoloģijas saslimšanu veidi biežāk rada nopietnas fiziskas problēmas, piemēram, ārkārtīgi lielu ķermeņa masas zudumu(2). Tie ietver kuņģa un zarnu trakta audzēju (piemēram, resnās zarnas, kuņģa, zarnu un aizkuņģa dziedzera audzējs, kā arī galvas un kakla audzēji (piemēram, mutes, galvas smadzeņu, kakla un plaušu audzējs)(2). Dažādu iemeslu dēļ šie audzēju veidi ietekmē slimnieka spēju efektīvi uzņemt un pārstrādāt pārtiku(2).

Onkoloģiskas slimības (ļaundabīga audzēja) ietekme uz organisma aizsargspējām.

Organisma aizsargspēju saglabāšana onkoloģiskas slimības gadījumā var būt sarežģīta vairāku iemeslu dēļ. Pats audzējs un ķermeņa dabiskie aizsardzības mehānismi var izraisīt pacienta vielmaiņas ātruma palielināšanos, kā rezultātā var tikt zaudēta ķermeņa, jo īpaši, muskuļu masa (“liesā ķermeņa masa”)(3,4). Ķermeņa masas zudumu var vēl vairāk veicināt slikta apetīte, slikta dūša un garšas izmaiņas, tostarp arī tad, ja ikdienas ēdiens iegūst metāla garšu, un tas viss var samazināt uztura uzņemšanu (5).

Ķermeņa masas zuduma ietekme uz ārstēšanas panākumiem

Svara zudums onkoloģiskas slimības (ļaundabīga audzēja) gadījumā var negatīvi ietekmēt ārstēšanu. Īpaši jo ķīmijterapijas un staru terapijas devas cita starpā ir pamatotas arī ar ķermeņa masas indeksu (ĶMI). Onkoloģijas pētījumi parāda, ka jebkuras nozīmīgas ĶMI izmaiņas kopš diagnozes noteikšanas brīža var norādīt, ka pacients saņem nepietiekamu uztura daudzumu, un tādēļ var aizkavēties ārstēšana (6). Papildus ķīmijterapijai un staru terapijai ĶMI var ietekmēt arī slimnieka operācijas iznākumu (7).

Ja slimnieks nevar saņemt uzturvielas, kas nepieciešamas ķermeņa masas uzturēšanai vai atgūšanai, tikai ar parastu ikdienas uzturu, veselības aprūpes speciālists var ieteikt medicīniskā papilduztura produktus (īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika).

Medicīniskā papilduztura loma onkoloģiskas slimības (ļaundabīga audzēja) gadījumā

Medicīniskais papilduzturs ir produkti, kas paredzēti īpašiem medicīniskiem mērķiem, un tie ir jālieto veselības aprūpes speciālista uzraudzībā. Medicīniskā papilduztura produkti ir ar augstu olbaltumvielu un enerģijas daudzumu, kā arī uzturvērtības ziņā pilnvērtīgi produkti. Tie pieejami dzērienu vai pulveru formā un ar dažādām garšām. Atkarībā no medicīniskā uztura veida, to var lietot starp ēdienreizēm, lai papildinātu un palielinātu uztura daudzumu (ar enerģiju, olbaltumvielām un citām uzturvielām), ko slimnieks patērē katru dienu. Vai, ja slimnieks vispār nespēj ēst, to var izmantot kā vienīgo uztura avotu. Ir arī medicīniskā uztura produkti, kurus var ievadīt caur zondi tieši kuņģī (enterālā uztura maisījumi).

Medicīniskā papilduztura lietošana, kas uzsākta onkoloģijas slimnieka ārstēšanas sākumā, var palīdzēt saglabāt ķermeņa masu, kas ir svarīgi, lai turpinātu audzēja terapiju, un tā ir saistīta ar labāku ārstēšanas iznākumu(8). Tā lietošana atbilstoši veselības aprūpes speciālista ieteikumiem var arī palīdzēt samazināt komplikāciju biežumu, slimnīcā pavadīto laiku un veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Lūdzu jautājiet savam veselības aprūpes speciālistam, vai Jums ir nepieciešams medicīniskais papilduzturs un kādas devas Jums ir piemērotas!

Atsauces

  1. Ryan et al. Proc Nutr Soc, 2016;75(2)199-211.
  2. Bozzetti 2008 and 2001; Bosaeus 2001 Hebuterne et al, 2014 JPEN J Parenter Enteral Nutr.;38(2):196-204.
  3. DeWys et al. Am J Med, 1980;69:49;1-7.
  4. Prado CM et al. Cancer Chemother Pharmacol, 2011; 67(1):93-101.
  5. IJpma I, Timmermans ER, Renken RJ, et al. Nutr Cancer. 2017;69(1):140-145.
  6. Ross PJ et al, 2004 Br J Cancer; 90(10):1905-11.
  7. Medicine (Baltimore). 2015 Oct; 94(42): e1769. The Impact of Body Mass Index on the Surgical Outcomes of Patients With Gastric Cancer. A 10-Year, Single-Institution Cohort Study.
  8. Martin L et al. J Clin Oncol, 2015:33(1):90-9.