Mūsu pasaule noveco
Cilvēces pastāvēšanas vēsturē vēl nebijusi tendence – pašlaik pasaulē ir vairāk cilvēku vecumā virs 65 gadiem nekā tādu, kas jaunāki par 5 gadiem. Tā ir daļa no nobīdes, kuras rezultātā palielinās vecāka gadagājuma cilvēku skaits attiecībā pret gados jaunajiem. Pasaulē kopumā samazinās dzimstības rādītāji, pat neskatoties uz sasniegumiem medicīnas un tehnoloģiju jomās, kuru rezultātā izteikti uzlabojušies dzīves apstākļi un uztura pieejamība.
Taču neskatoties uz to, ka dzīves ilguma palielināšanās kopumā ir lieliska lieta, laba veselība neiet kopsolī ar šo ilgmūžību. Turklāt tādi faktori, kā labi zināmās sirds un asinsvadu slimības un cukura diabēts, lielāks dzīves ilgums, izvirza priekšplānā jaunus riskus. Daži novecošanos raksturojoši stāvokļi, piemēram, nespēks, progresē pakāpeniski, turklāt ne vienmēr acīmredzamā veidā, laika gaitā laupot cilvēkam spēju kustēties, patstāvību, pašcieņu un dzīvesprieku. Šīm pazīmēm nav jākļūst par novecošanas neatņemamām sastāvdaļām, taču vecums paaugstina to rašanās risku.
Medicīniskais uzturs un uz pacientu centrēta aprūpe
Individualizētā pieeja fokusējas uz pacienta aprūpi no viņa perspektīvas, uz viņa mērķiem, ļaujot pacientam pašam piedalīties lēmumu pieņemšanā un, pamatojoties uz sev būtisko, arī aprūpes plānošanā, izvēloties tās īstenošanas veidu un kontrolējot to1.
Uztura loma vecuma nespēka novēršanā un ar slimībām saistītās malnutrīcijas gadījumā
Ar slimībām saistītā malnutrīcija var izraisīt muskuļu masas zudumu, padarot ķermeni vājāku un samazinot cilvēka pārvietošanās ātrumu. Šādu stāvokli sauc par vecuma nespēku. Tas savukārt pazemina pacienta kopējo aktivitāti un enerģijas līmeni. Šis apburtais loks, kad, samazinoties enerģijai, tiek ierobežota cilvēka fiziskā aktivitāte, var padarīt cilvēku par atkarīgu no citiem. Šādiem pacientiem ir nepieciešama papildu medicīniskā aprūpe, lai samazinātu patstāvības zaudēšanas risku, ļaujot saglabāt patstāvību pēc iespējas ilgāk.
Parasti pacienti nonāk lejupejošā spirālē, kurā nepietiekams uzturs izraisa muskuļu vājumu, veicinot nespēku un paaugstinot dārgi ārstējamu traumu (kritienu utt.) un invaliditātes gūšanas risku. Vecuma nespēks ir medicīnisks stāvoklis, kas ietekmē gan smadzenes, gan arī ķermeni, un var padarīt vecāka gadagājuma pacientus ievainojamus gan uzreiz, gan arī nākotnē. Tā kā šāda cilvēka spēka rezerves nav lielas, viņš bieži nespēj tikt galā pat ar vieglām kaitēm, kā rezultātā, piemēram, urīnizvadkanāla infekcija var paaugstināt invaliditātes iestāšanās risku vai pat risku uz ilgu laiku nonākt specializētā ārstniecības iestādē.
Tādi novecošanai raksturīgi stāvokļi kā ķermeņa masas zudums, muskuļu masas zudums (‘sarkopēnija’) un nespēks bieži tiek uzskatīti par novecošanas neatņemamu sastāvdaļu, un tos nekādā veidā nesaista ar uzturu. Patiesībā, jo vecāki kļūstam, jo vairāk uzturs ietekmē mūsu funkcionēšanas spēju.
Pētījumi liecina, ka, lietojot medicīnisko uzturu visaptverošas veselības aprūpes stratēģijas ietvaros, pacienti garantēti atgūst veselīgas novecošanas trajektoriju.