“Mums ir jāuzņemas atbildība par mūsu pacientu rezultātiem ne tikai intensīvās terapijas nodaļā (ITN), bet arī par to, kas ar viņiem notiek pēc ITN… jo, ja mūsu pacienti dodas mājās, bet nevar aiziet pastaigāties kopā ar cilvēkiem, kurus viņi mīl, vai turēt rokās savus mazbērnus, proti, vai mēs radām izdzīvojušos vai tomēr upurus?” Profesors Pols Višmeijers (Paul Wischmeyer), ESPEN 2018. gads
Medicīna un tehnoloģijas nemitīgi attīstās, kas kopā ar ITN (intensīvās terapijas nodaļas) personāla prasmēm un centību palīdz lielākam skaitam pacientu izdzīvot pēc smagas slimības. Īpaši koronavīrusa pandēmijas laikā pacienta izrakstīšana no intensīvās terapijas nodaļas nozīmē veiksmi viņu ārstējošajai komandai un lielu atvieglojumu gan pacientam, gan arī viņa ģimenei un draugiem.
Tomēr daudziem no šiem pacientiem uzturēšanās laikā būs notikušas būtiskas fiziskas un psiholoģiskas izmaiņas, kas var negatīvi ietekmēt viņu veselību un labjūti vairākas nedēļas vai pat mēnešus pēc izrakstīšanas.1 Tas īpaši satrauc Covid-19 pacientus, kuri vidēji pavada daudz ilgāku laiku ITN nekā pacienti ar citām veselības problēmām (attiecīgi 2 nedēļas salīdzinājumā ar 2–3 dienām).2, 3
60–80 % pacientu atstāj intensīvās terapijas nodaļu ar fiziskām un funkcionālām problēmām4
Pieaugošajam to pacientu skaitam, kuri izdzīvo ITN, reģistrēta fiziskās un funkcionālās invaliditātes gadījumu palielināšanās, slikta dzīves kvalitāte un pat lielāki mirstības riski pirmajos 12 mēnešos pēc izrakstīšanas.5–9 Galvenais iemesls tam ir muskuļu vājums — viena no biežākajām smago slimību komplikācijām. Tam var būt liela ietekme uz pacienta spēju atveseļoties pēc slimības, kā arī uz viņa ilgtermiņa dzīves kvalitāti.11 Fiziskā ietekme, kas saistīta ar muskuļu masas zudumu, faktiski var ilgt pat gadu pēc izrakstīšanas no ITN.5
Straujš un ievērojams muskuļu masas zudums ietekmē līdz pusei ITN pacientu10, un to izraisa vairāki faktori, tostarp iekaisums, nekustīgums un nepilnvērtīgs uzturs.11 Daži pacienti var zaudēt līdz 1 kg beztauku ķermeņa masas katru dienu, kas pavadīta ITN.11
Uzziniet vairāk par ilgstošas uzturēšanās intesīvajā nodaļā fizisko ietekmi
Smagas slimības laikā zaudētā spēka atjaunošana ir process, kas var būt sarežģīts, ja netiek nodrošināts atbilstošs uzturvielu līdzsvars,12 jo īpaši olbaltumvielas, kas ir muskuļu veidošanās pamatelements.13,14 Tomēr ir gan fiziskas, gan psiholoģiskas problēmas, kas ir tieši saistītas ar laiku intensīvās terapijas nodaļā un kas var apgrūtināt pacientiem nepieciešamā uztura saņemšanu.1
Piemēram, dažiem pacientiem būs apgrūtināta rīšana pēc intubācijas, kas ir bieža procedūra pacientiem ar nopietnām elpceļu slimībām, piemēram, Covid-19. Viņiem var rasties arī apetītes zudums, agrīna sāta sajūta un garšas un smaržas izmaiņas, kas var apgrūtināt normālas maltītes uzņemšanu vai padarīt to nepatīkamu. Pacientiem, kuri cīnās ar elpas trūkumu, sāpēm vai miega traucējumiem, arī var samazināties uzņemtā ēdiena daudzums. Sociālā izolācija, nepazīstama vide un dažādas procedūras un kārtība, atrodoties slimnīcā, var vēl vairāk pasliktināt situāciju.
“Es to pasūtu, man to atnes, bet es sēžu un domāju, ka “tas labi izskatās”. Viena karote, un man pilnīgi pietiek,” — pētījuma “Uztura rehabilitācija pēc ITN” pacients.1
Iespēja atjaunot ķermeņa spēku pēc intensīvās terapijas nodaļas
Šie faktori kopā nozīmē to, ka daudzi pacienti nesaņem vajadzīgo uzturu laikā, kad viņiem tas ir visvairāk nepieciešams. Viens pētījums faktiski parādīja, ka pacienti pēc intensīvās terapijas nodaļas (ITN) bieži saņem tikai 33–55 % no savas ikdienā nepieciešamās enerģijas un tikai 23–35 % no nepieciešamajām olbaltumvielām.15 Grūtības ēst, atrodoties slimnīcā, var saasināt problēmu un palielināt ar intensīvo terapiju saistītu nepilnvērtīgu uzturu, kas tiek saistīts ar lielākām komplikācijām, mirstību un uzturēšanās slimnīcā ilgumu.16 Kad šiem pacientiem beidzot ļauj doties mājās, viņi bieži ir novājināti, nespēj pabeigt viņiem ieteiktās rehabilitācijas programmas, un nespēj veikt ikdienas pamata darbības, piemēram, personīgo higiēnu, ēdiena gatavošanu un ēšanu vai pastaigas ārā.17
Ja ir ieviests uztura terapijas plāns, iekļaujot tajā gan enterālo, gan perorālo medicīnisko uzturu, uzturvielu uzņemšanu iespējams palielināt līdz vairāk nekā 90 % no nepieciešamās enerģijas un olbaltumvielu devas.12
Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pacienti, jo īpaši tie, kuri ir izslimojuši ar Covid-19 un kuri no ilgstoša intensīvās terapijas perioda pāriet uz slimnīcas nodaļu un pēc tam dodas mājās, saņemtu pastāvīgu uztura terapiju, kas pielāgota viņu individuālajām vajadzībām, lai viņiem tiktu sniegta maksimāla iespēja pilnībā atveseļoties.14 Patiešām, pētījumi liecina, ka uztura ar augstu olbaltumvielu daudzumu uzņemšana hospitalizācijas laikā ir saistīta ar mazāku mirstību pēc izrakstīšanas no slimnīcas.13
“Uztura terapijas uzsākšanai, devai un ilgumam ir jābūt tikpat svarīgiem lēmumiem, kā citiem medicīniskiem lēmumiem saistībā ar viņu lietotajiem medikamentiem,” profesore Elizabete De Vele (Elisabeth De Waele), ESPEN 2018. gads.
Klīniskās vadlīnijas Covid-19 pacientiem pēc ITN
Lai gan ir gūti pierādījumi, kas apstiprina ieguvumus no pastāvīgas uztura terapijas pacientiem ITN apstākļos13, klīniskās vadlīnijas periodam pēc ITN, jo īpaši pēc izrakstīšanas no slimnīcas, joprojām ir neskaidras, un ir nepieciešams ieguldīt lielāku darbu.
Tāpēc Nutricia atbalsta jaunus, neatkarīgus pētījumus, kas palīdzēs palielināt izpratni par uztura terapijas nozīmi pēc izrakstīšanas no slimnīcas, sniegs iespēju izstrādāt uz pierādījumiem balstītas klīniskās vadlīnijas un praktiskās aprūpes iespējas, lai veselības aprūpes speciālisti varētu uzlabot pacientu atveseļošanos un dzīves kvalitāti pēc uzturēšanās ITN Covid-19 dēļ un rehabilitācijas periodā pēc izrakstīšanas no slimnīcas.
Vairāk par šo pētījumu iniciatīvu varat uzzināt paziņojumā presei šeit.
