Priekšlaicīgi dzimušiem bērniem pietrūkst svarīga intrauterīnās augšanas perioda 

Apmēram viens no 10 bērniem piedzimst priekšlaicīgi[1], t.i., 15 miljoni bērnu visā pasaulē katru gadu. Priekšlaicīgi dzimušie mazuļi (dzimuši 37. grūtniecības nedēļā vai agrāk) ir īpaši neaizsargāti, jo vislielākais svara pieaugums notiek laikā no 36. līdz 40. grūtniecības nedēļai. 

Priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem pietrūkst šī svarīgā attīstības posma dzemdē. Viņu izaicinājums ir pabeigt šo attīstības posmu ārpusdzemdes vidē. 

Pasaulē katru gadu priekšlaicīgi piedzimst aptuveni 15 miljoni bērnu [1]. 

Šiem mazuļiem pastāv augsts īstermiņa un ilgtermiņa veselības komplikāciju risks. Tādēļ viena no priekšlaicīgi dzimušu bērnu aprūpētāju galvenajām prioritātēm ir sekmēt mazuļa augšanu. 

Nepietiekams uzturvielu daudzums[1-3] kombinācija ar vēl pilnībā neattīstītu gremošanas sistēmu, kas var uzņemt tikai nelielu daudzumu uztura, nozīmē to, ka priekšlaicīgi dzimušiem bērniem bieži vien ir nepieciešama tūlītēja un individuāli pielāgota barošana, lai apmierinātu viņu vajadzības gan attiecībā uz augšanu, gan veselību nākotnē. 

Uztura nozīme priekšlaicīgi dzimušiem bērniem 

Mātes piens ir labākā izvēle priekšlaicīgi dzimušu bērnu uzturam. Tomēr ievērojamam daudzumam priekšlaicīgi dzimušu bērnu ar mātes pienu vien nepietiek, lai apmierinātu paaugstinātās prasības pēc uzturvielām, jo priekšlaicīgi dzimušu bērnu prasības pēc tām ir daudz augstākas. Mātes piena ar stiprinošām piedevām izmantošana ir izplatīta prakse veselības aprūpes speciālistu vidū, jo tādējādi joprojām tiek saglabātas mātes pienā esošās antivielas un citas vērtīgās vielas, kā arī tiek sekmēta adekvāta augšana. 

Uzturam ir arī liela nozīme priekšlaicīgi dzimušu bērnu imūnsistēmas attīstības veicināšanā. Tā kā zarnās atrodas no 70% līdz 80%[4] imūnšūnu, ir svarīgi nodrošināt veselīgas, līdzsvarotas zarnu mikrobiotas attīstību pirmajās dzīves nedēļās un mēnešos, jo priekšlaicīgi dzimušie bērni ir uzņēmīgāki pret infekcijām, salīdzinot ar iznēsātiem mazuļiem. Mātes piens satur dabiskas prebiotikas, kas veicina mikrobiotas attīstību[5-8]. 

Nutricia loma priekšlaicīgi dzimušo bērnu uzturā 

Uzņēmumam Nutricia ir vairāk nekā 50 gadu ilga pieredze priekšlaicīgi dzimušo bērnu uztura jomā. Mēs esam pārliecināti, ka pareizs uzturs agrīnajā dzīves posmā var pozitīvi ietekmēt priekšlaicīgi dzimuša bērna izdzīvošanas iespējas. 

Mēs izmantojam mātes pienu kā zelta standartu savām inovācijām un lepojamies ar nozīmīgajiem atklājumiem, kas veikti, lai izprastu mātes piena sastāvu un priekšrocības. Tas nozīmē, ka priekšlaicīgi dzimušie bērni, kurus nevar barot ar mātes pienu vai kuriem nepietiek ar mātes pienu, joprojām var baudīt optimāla uztura priekšrocības. 

Mūsu novatoriskie pētījumi ir arī palīdzējuši labāk izprast mātes piena uzturvielu lomu un profilu attiecībā uz pienu, kas veidojas mātēm ar iznēsātiem mazuļiem un mātēm ar priekšlaicīgi dzimušiem mazuļiem. 

Pēc mātes piena izpētes 40 gadu garumā mēs tikai sākam saprast tā unikālo sarežģītību. Mēs lepojamies ar nepārtrauktiem pētījumiem, ko ir veikuši mūsu zinātnieki, kuri katru dienu smagi strādā, lai izstrādātu uztura risinājumus, kas varētu palīdzēt visneaizsargātākajiem priekšlaicīgi dzimušajiem mazuļiem. 

Atsauces

  1. Howson, et al (Eds.). Born Too Soon: The Global Action Report on Preterm Birth. 2012. World Health Organisation. Geneva, Switzerland.
  2. Klein, C. J. 2002, Nutrient requirements for preterm infant formulas. Journal of Nutrition 132(6 Suppl 1): 1395S-1577S
  3. Agostoni, C., G. Buonocore, V. P. Carnielli, M. et al., 2010 Enteral nutrient supply for preterm infants: Commentary from the European Society of Paediatric Gastroenterology, Hepatology and Nutrition Committee on Nutrition. Journal of Pediatric Gastroenterology and Nutrition, 50(1): 85-91.
  4. West CE, et al. J Allergy Clin Immunol, 2015 Jan; 135(1):3-13.
  5. Stahl et al. 1994. Analyt. Biochemical 223:218-226.
  6. Brand-Miller J. et al., J Pediatr, 1998, 133:95-98.
  7. György P. et al, Eur J Biochem, 1974, 43:29.
  8. oberfroidM. et al.: Br J Nutr. 2010; 104:S1-63.